9 iemesli, kāpēc vadītājam un darbiniekiem jāiet atvaļinājumā

Pirmā atbilde uz jautājumu, ko darīt vasarā, vairumam no mums būtu -  doties atvaļinājumā. Taču ne vienmēr tas ir tik vienkārši.  Gandrīz katrs otrais jeb 49% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, visbiežāk darba uzdevumus turpina veikt augstākā un vidējā līmeņa vadītāji. (CV Online pētījums). Lai gan par labsajūtu darbā sāk domāt arvien vairāk uzņēmumos, ir vadītāji, kas atvaļinājumos nedodas gadiem, it sevišķi, ja uzņēmums ir pašu radīts un izlolots.

Zemāk 9 iemesli, kāpēc atvaļinājumā būtu jāiet ne tikai pašiem, bet jāmudina tas darīt arī darbiniekiem

 

Atvaļinājums stimulē radošumu un produktivitāti. Jau iepriekš apzinātības un motivācijas treniņos atsaucāmies uz neirozinātnes pētījumiem, kas pierāda, ka laimīgs un atpūties darbinieks ir produktīvāks nekā nelaimīgs (tas tā kā būtu loģiski). Dažkārt šķiet, ka paliekot darbā arī vasarā var paveikt daudz vairāk, taču pētījumi liecina, ka strādājot bez atpūtas ilgtermiņā nepieciešams vairāk laika, lai padarītu uzdevumus.

Atvaļinājums samazina slimības lapu skaitu. Mēdz teikt, ka ķermenis ar slimību saka priekšā, ka kaut ko darām ne tā. Jā, arī, ka strādājam par daudz. Pārstrādājušies darbiniekiem,  kas laikā nav paņēmuši atvaļinājumu ir tendence saslimt.

Atvaļinājumi piespiež meklēt plānu B. Neviens nav neaizstājams, strādājot ar 100 % jaudu bez atvaļinājumiem, bieži darba devējs neizplāno, kas nosegs darāmos darbus tad, ja konkrētais darbinieks pēkšņi vairs darbā neierastos. Plānoti atvaļinājumi ļauj izplānot, kas un kādā veidā pārņemtu darba pienākumus slimības vai citās ārkārtas situācijās. 

Ļauj ieraudzīt skeletus un nepilnības.

Ja kāds process nav aprakstīts, vai kāds no pienākumiem ir aizmirsies, tas bieži atklājas tieši atvaļinājuma laikā, tāpēc tas motivē veidot darbu kontroli arī ikdienā. Tā ir arī laba iespēja sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti darbiniekam atgriežoties. (8 veidi, kā sniegt atgriezenisko saiti šeit). (Darba snieguma vadībai noderēs Sandras Lāces treniņš, savukārt procesu sakārtošanai pieķerties var programmā par pakalpojumu efektivitāti)

Iemāca prioritizēt. Gan vadītājs, gan darbinieks, plānojot savu atvaļinājumu, ir spiests izvirzīt prioritātes. Svarīgākie uzdevumi jāpadara pirms došanās atvaļinājumā vai precīzi jāizskaidro kolēģim, kas darba pienākumus pildīs. Vadītājam savukārt jāpārliecinās, vai darbiniekam, dodoties atvaļinājumā, darbu deleģēšana tiešām ir notikusi.

(Prioritātēm un plānošanai noderēs -  Laika plānošanas treniņš.)

Ļauj papildināt un uzlabot darba aprakstus. Jo garāks atvaļinājums, jo precīzākam jābūt darāmo darbu aprakstam, lai varētu to nodot aizstājējam. Atvaļinājumi stimulē tos pārskatīt.

Apmācības un amatu maiņa. Atvaļinājumi ir iespēja vadītājiem piespiesties un deleģēt uzdevumus saviem darbiniekiem (arī pēcāk deleģēšanu ieviešot kā praksi). Otra iespēja apgūt deleģēšanu ir Biznesa Klasē. 

Atvaļinājumi sekmē jēgpilnu darbu un darbinieku iesaisti. Darbinieki, kas saņem adekvātu brīvo laiku un atvaļinājumus, ir iesaistītāki darba pienākumu veikšanā un uzskata savu darbu par jēgpilnu. Vēl būtiskāk mūsdienu darbiniekiem draudzīgākās kompānijas piešķir vairākas stundas nedēļā savu projektu attīstīšanai. Kā norma ir kļuvusi attālinātais darbs un papildus brīvdienas ar bērniem, kas ļauj darbiniekiem justies kā būtiskai un apčubinātai uzņēmuma daļai.

Darbinieku atvaļinājumi stimulē arī vadītājus doties atvaļinājumā. Jūs nejutīsieties vainīgi dodoties atvaļinājumā, ja arī savu komandu palaidīsiet atpūsties. Ja plānojat atkal izlaist atvaļinājumu, padomājiet vēlreiz, jo jūs taču esat piemērs savai komandai. Un komandai vajag iedvesmotu un laimīgu piemēru.