RAKSTS: Meklējam zudumus un potenciālu jeb nav iespējams patiešām kļūt taupīgam bez zināma diskomforta.

KIC trenera, LEAN eksperta Ulda Piekusa raksts par darbinieku slēptā potenciāla meklēšanu. Lai cik, iespējams, savādi tas izklausītos laikā, kad nav skaidrības, ko nesīs katra nākamā diena, tā ir iespēja, lai arī kaujas apstākļos, pilnveidot un uzlabot pastāvošos procesus.

LEAN ievadapmācībās, ko vadu, dalībniekiem rādu slaidu par to, ka, lai izskaustu zudumus uzņēmumā, ir svarīgi saprast šādu paradoksu:

Lai kaut ko uzlabotu, ir jāpasliktina tā stāvoklis. Nav iespējams patiešām kļūt taupīgam bez zināma diskomforta.

Diemžēl šobrīd atrodamies situācijā, kad nekas nav mākslīgi jāpasliktina. COVID-19 ir izraisījis lielāko krīzi pēc II Pasaules kara, kura jau tagad ir novedusi pasauli daudzu izaicinājumu un smagu lēmumu priekšā. Situācija turpina pasliktināties, tomēr pats grūtākais ir tas, ka valda liela neziņa par to, kas vēl var sekot un cik lielu ietekmi pandēmija atstās uz pasaules ekonomiku, valstu tautsaimniecībām, uzņēmumiem un katru no mums.

  • Tajā pašā laikā esošā situācija ļauj daudz vieglāk pamanīt neatbilstības, novirzes un to, ka kāds no pastāvošajiem procesiem nav efektīvs, jo tajā ir novērojami zudumi.
  • Lai cik, iespējams, savādi tas izklausītos laikā, kad nav skaidrības, ko nesīs katra nākamā diena, tā ir iespēja, lai arī kaujas apstākļos, pilnveidot un uzlabot pastāvošos procesus, likvidējot visu, kas tajos ir lieks un vērtību neradošs.

COVID-19 ir kļuvis par katalizatoru pārmaiņām, it īpaši jautājumos, kas skar darba organizāciju, digitalizāciju un procesu automatizāciju. Lai izdzīvotu, uzņēmumiem ir jāspēj būt elastīgiem – jāpielāgojas esošajai mainīgajai situācijai, jāmeklē neordināri risinājumi un jāspēj noturēt, manuprāt, pašu galveno savu resursu – darbiniekus.  

  • Kā rāda mana pieredze, tad daudzi uzņēmumi optimāli neizmanto savu darbinieku potenciālu un prasmes, kas, papildus Toyota definētajiem 7 zudumu veidiem, tiek uzskatīts par vēl vienu zudumu.
  • Šobrīd skaidri ir novērojama mijiedarbība starp to, cik daudz uzņēmuma izredzes pārdzīvot krīzi ir atkarīgas no darbiniekiem un cik lielā mērā darbinieku drošība un labklājība ir atkarīga no uzņēmuma spējas turpināt darboties šajos sarežģītajos apstākļos.
  • Laiva visiem ir viena un tas ir visu kopīgs uzdevums noturēt to virs ūdens. Lai to izdarītu, ir svarīgi, ka uzņēmuma vadība pilnvērtīgi izmanto savu darbinieku potenciālu – idejas un priekšlikumus, kā virzīties uz priekšu un pastāvēt.
  • Visu līmeņu vadībai un arī pašiem darbiniekiem ir jāspēj uzklausīt un sadzirdēt iekšējo klientu balsis par to, kā pielāgot vai pilnveidot kādu no esošajiem procesiem, mainot vai atceļot pastāvošo lietu kārtību, piemēram, dokumentu apstiprināšanas procesā izmantot elektronisko parakstu, tādā veidā padarot to ātrāku, ērtāku, attālināti un jebkurā laikā īstenojamu, kā arī, kas nav mazsvarīgi, videi draudzīgāku.
  • Mainoties pieprasījumam, ir jāspēj saskatīt iespējas – aizsargmasku šūšana, dezinfekcijas līdzekļa ražošanas uzsākšana u.c. Ja iespējas ir saskatītas, tad jādomā, kā tās realizēt, un to izdarīt būs daudz vieglāk, ja abos šajos procesos – pamanīt un īstenot, tiks iesaistīti maksimāli daudz darbinieki.
  • Savukārt, lai iesaistītu darbiniekus, ir svarīgi, ka uzņēmuma vadība rada vidi, kas iedrošina darbiniekus iesaistīties. Nav jābaidās vērsties pie darbiniekiem pēc palīdzības un padoma, jo darbinieki, kā liecina prakse, ir līdz galam neizmantots potenciāls lielākajā daļā uzņēmumu, to tikai ir jāspēj atraisīt.
  • Protams, der atcerēties arī par to, ka, jo vairāk darbinieki tiks iesaistīti procesu uzlabošanā, saņemot vadības pilnvaras, akceptu un iedrošinājumu, jo pieaugs viņu lojalitāte uzņēmumam, kas ir ļoti svarīgi brīžos kā šis, un būs vēl svarīgāka brīdī, kad atsāksies ekonomikas izaugsme.

Papildus lieta, par ko noteikti nevajadzētu aizmirst, ir saglabāt atvērtību idejām un priekšlikumiem, pat ja pirmajā brīdī tie liekas pilnīgi absurdi un nerealizējami.

Šis ir neordinārs laiks, kas prasa neordinārus risinājumus.

Lai izdodas!