Linda Jansone | Kā rakstīt, lai citi priecātos lasīt?

Autore: Linda Jansone - KIC Biznesa trenere, lietišķās komunikācijas un dokumentu pārvaldības eksperte.


Šis ir itensanerts tksets, ja jūs vraat izsīlat šo testku, tad jūs east vines no 55 cikielvēm no 100 cilkievēm, krui var šdāu testku izsīlat. Kbridžaems uniitātversē ir aājutklši, ka ciēlvki līšanasā utvezr vsiu vārdu kpoā un nav srīgvai kdāā seībcā ir bturi vdārā. Svrīgai ir, lai prmiais un pējdēais bturs neinmaās, pējiāre var būt sainmaīti un cilkvēs sēps izlsīat testku. Vai Jmus izvādes?

(Avots: facebook, autors nezināms, zinātnieku atklājums nav pārbaudīts)

Ļoti labi, ja izdevās! Bet, vai teksta lasīšana sagādāja prieku un vai tas bija viegli, tas jau ir cits jautājums.

Jā, tieši tā mēs bieži lasām tekstus – “pa diagonāli”, steidzoties, neiedziļinoties, mums ir svarīgi ātri uztvert informāciju un pieņemt lēmumus. Minētais teksts bija izaicinājums, un arī gana īss, tāpēc piespiedām sevi sasprindzināties. Bet kā ir ikdienā?

Kāpēc uz savu e-pastu bieži nesagaidām cerēto atbildi un dusmojamies, ka saņemtā vēstule ir jāpārlasa vismaz trīs reizes, lai saprastu tās jēgu?

Galvenie teksta “sabotieri”

Gari teikumi

Tik gari, ka teikumam beidzoties, jau esam aizmirsuši tā sākumu un jālasa vēlreiz. Ja teikumam ir daudz palīgteikumu, bieži ir grūti saprast, kā tie ir saistīti un kurš kuru paskaidro. Šādos gadījumos garo teikumu noteikti vajadzētu sadalīt vairākos īsākos un no kāda palīgteikuma varbūt vispār var atteikties.

Liekvārdība

Pamēģiniet kādreiz bez žēlastības tekstā izsvītrot visus tos vārdus, bez kuriem teksts nezaudē savu vēstījumu! Parasti sanāk diezgan daudz – viennozīmīgi skaidrs, janvāra mēnesis (nez, kas vēl varētu būt janvāris?), savstarpēji noslēgtā vienošanās, radusies situācija, pirmdienas diena un tamlīdzīgi. Tiesa, nevajag krist otrā galējībā un atstāt tekstā tikai vienkāršus nepaplašinātus teikumus pavisam bez epitetiem un pieklājības frāzēm.

Nepareizi lietotas pieturzīmes vai to neesamība

Ir sen zināms stāsts, ka viens komats karaļa pavēlē “sodīt ne apžēlot” var izšķirt dzīvību. Tik dramatiskas situācijas ikdienas sarakstē, cerams, mēs nerisinām, bet pārpratumi gan var rasties, nemaz nerunājot par neizpratni – vai es vēstules autoram esmu tik mazsvarīgs, ka viņš nav uzskatījis par nepieciešamu atsūtīt man pareizi uzrakstītu vēstuli? Nu… ja viņam tas nav bijis svarīgi, vai man vispār vajag šai vēstulei pievērst uzmanību un atbildēt?

Pasīvās teikuma konstrukcijas

Atbilde Jums tiks sniegta” - šīs konstrukcijas ir raksturīgas lietišķajai valodai un nevēlos pārliecināt, ka tās ir pilnībā izskaužamas. Reizēm ciešamā kārta gluži labi noder, piemēram, ja vēlamies izvairīties no atbildības vai nav zināms darītājs – “lietussargs tika nozagts”. Bet, ja teksts ir pārblīvēts ar šādām frāzēm, tas kļūst smags, kancelejisks un bezpersonisks. Klientam vai partnerim labāk rakstīsim: “atbildi Jūs saņemsiet” vai “mēs izsūtīsim Jums detalizētu informāciju”.

Kas nepieciešams, lai uzrakstītu labu vēstuli?

Domas skaidrība

Svarīgi ir skaidri zināt, ko mēs sagaidām no vēstules saņēmēja. Un šo vēsti tad arī viņam nododam – iespējami skaidri un precīzi.

Attieksme pret vēstules saņēmēju

Vēstuli mēs nerakstām sev, bet tās adresātam – tātad koncentrējamies uz viņa interesēm un vajadzībām, vēršamies tieši pie viņa. Ja vēlamies kaut ko piedāvāt, tad uzsveram, ko no šī piedāvājuma iegūs lasītājs, nevis gari stāstām, cik mēs esam lieliski un kādu brīnišķīgu pakalpojumu mēs esam izstrādājuši.

Situācijai atbilstošs stils

Parasti uzskata, ka ir labs stils un slikts stils. Par sliktu stilu viss būtu skaidrs, bet labais stils var būt pat ļoti labs, vien neiederīgs vietā un laikā… Par laba stila iezīmi bieži uzskata humoru – bet vai tas iederēsies, rakstot atteikumu vai iebildumu? Vai sēru vēsti?

Laba valoda

Prioritāšu sarakstā šī iezīme būtu jāraksta kā pirmā – jo valoda ir instruments, ar kuru mēs varam realizēt visas pārējās labās lietas vēstulē. Laba valoda ir bagāta valoda, gramatiski pareiza valoda, tāda, kuru ir viegli un patīkami lasīt un saprast.

Noteikti jāņem vērā, ka lasītājam ir savas uztveres īpatnības, un viņš katru mūsu tekstu “filtrēs” caur saviem uztveres kanāliem, tātad interpretācijas iespējas ir neierobežotas. Jo skaidrāk un precīzāk mēs paudīsim savu domu, jo lielākas iespējas mums ir tikt saprastiem. Ja labi pazīstam sarakstes partneri, varam apzināti iekļaut vārdus un frāzes, kas noteikti piesaistīs viņa uzmanību un ļaus veiksmīgāk uztvert rakstīto.


Vairāk informācijas par Lindu Jansoni, spiežot uz zemāk redzamo attēlu: