Uz ko darbinieki motivē vadītājus?

Autore: KIC eksperte, Sadarbības kompetenču pilnveides trenere Laila Jemberga. Vairāk par treneri te.

 

 

 

 

Cilvēki darbā bieži ir saspringti. Kā emocionāli, tā arī fiziski. Liels darba apjoms apvienojumā ar īsiem termiņiem var radīt stresu. Pats par sevi stress nav ne labs, ne slikts. Tā ir organisma reakcija uz stimulu, kas traucē fiziskajam vai mentālajam līdzsvaram. Tas nozīmē, ka pilnībā no stresa izvairīties nav iespējams. Un tas arī nav nepieciešams, jo organisms spēj atjaunot savu līdzsvaru. Ja faktori, kas izraisījuši stresu, darbojas relatīvi īslaicīgi un nerada tūlītēju apdraudējumu dzīvībai. Bet ja negatīvie stimuli turpina atkārtoties, piemēram, ieildzis konflikts ar kolēģi, ilgstoši liels darba apjoms apvienojumā ar īsiem termiņiem, vai arī relatīvi liela atbildība darbā apvienojumā ar mazu autonomiju, tad runa jau ir par hronisku stresu.
Cilvēki kļūst viegli aizkaitināmi, norūpējušies, nomākti, sliecas norobežoties no citiem un arvien biežāk kļūdās, izpildot darba uzdevumus. Daļai lasītāju auditorijas jau pazīstamais Dr. Josh Axe apkopojis dažādu pētījumu datus par hroniska stresa ietekmi. Pavisam īsi izsakoties, ilgstošs stress burtiski iznīcina smadzeņu šūnas apgabalos, kas atbild par paškontroli, negatīvi ietekmē atmiņu, koncentrēšanās un mācīšanās spēju, novājina imūno sistēmu, palielina sirds slimību un insulta risku, rada gremošanas sistēmas traucējumus, izraisa aptaukošanos, veicina novecošanas procesus, negatīvi ietekmē noskaņojumu un attiecības, pastiprina sāpju sajūtu, negatīvi ietekmē seksualitāti un reproduktīvo funkciju, kā arī veicina dažāda veida atkarības.
 
Visu nevar novelt uz darba apstākļiem un ilgstošu stresu. Viegla aizkaitināmība darbā, pastiprināts aizdomīgums, neadekvāti asa reakcija uz aizrādījumu vai kritiku, kļūdu meklēšana kolēģu darbā - šāda uzvedība var būt saistīta ar emocionālu nekompetenci un sevis asociēšanu ar "upura pozīciju". Citiem vārdiem sakot, kad cilvēks ne visai labi izprot savas un citu emocijas un nevēlas uzņemties par tām atbildību, reizēm neuzņemoties atbildību arī par savu rīcību.
 
Vai esat domājuši, kā šāda darbinieka uzvedība ietekmē viņa vadītāju? Aplūkosim divus variantus.
1. Ja vadītājs pats jau sākotnēji ir uz "kritikas un nesavaldības viļņa". Tad starp viņu un šādu darbinieku attiecībās valdīs pilnīga saskaņa. Abi kopā varēs meklēt kļūdas kolēģu darbā un vainot citus par uzdevumu neizpildi, rezultātu nesasniegšanu un prēmiju nesaņemšanu. Savu prēmiju nesaņemšanu...
2. Ja vadītājs ir pozitīvi noskaņots, biežāk slavē kolēģus nekā kritizē, uzņemas atbildību par savas komandas darbu. Tad komunikācijā ar nesavaldīgo, mūždien ar visu neapmierināto darbinieku vadītājs vairāk meklēs kļūdas darbā, nevis iemeslus uzslavām, neuzticēs viņam uzdevumus, kas satur profesionālu izaicinājumu, ierobežos viņa vertikālās karjeras iespējas, kā arī nevirzīs apbalvošanai vai prēmēšanai. Ar laiku, iespējams, centīsies izvairīties no komunikācijas ar šo darbinieku. Un to visu vadītājs paveiks neapzināti. Vismaz sākuma periodā.
 
Jūs, iespējams, minat, kā kaut ko tādu var paveikt neapzināti? Atbilde ir fizioloģiskajās norisēs cilvēka organismā.
 
  • Kortizols – plaši pazīstams kā stresa hormons. Kortizols atbild uz apdraudējumu, līdzīgi kā to dara adrenalīns un noradrenalīns. Tā primārā funkcija ir aizsargāt mūs, paaugstinot asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, kā arī modulējot iekaisuma procesus, un izdziedēt. Pagarinot tā iedarbības laiku, tas padara mūs jūtīgākus pret iespējamajiem apdraudējumiem (ieslēdz trauksmi), samazina optimismu, vēlmi riskēt un būt sabiedriskiem. Ilgstoša kortizola izdalīšanās kā augsta līmeņa mentālā stresa rezultāts noved pie galvas smadzeņu bojājumiem – samazina pelēkās vielas daudzumu smadzeņu apgabalos, kas atbild par paškontroli, negatīvi ietekmē spēju koncentrēties, atmiņu un mācīšanās spēju. Kā arī palielina sirds slimību, sirdslēkmju un insulta risku, novājina imūno sistēmu un rada citus traucējumus organismā.
  • Dopamīns iedarbina mūsu iekšējo apbalvojuma sistēmu. Dabiskā veidā palielinot pozitīvas sajūtas, optimismu un spēju būt sabiedriskiem, pateicoties tam, ka pazemina baiļu jūtīgumu. Dopamīns ir galvenais ķīmiskais elements mūsu sociālajā izaugsmē un uzvedībā. Ja esat izjutuši patīkamo gandarījuma sajūtu pēc tam, kad esat sasnieguši sev ko nozīmīgu, pārvarot visas grūtības ceļā, tad jūs esat izjutuši dopamīna efektu.
  • Neiromediators serotonīns palīdz noturēt uzmanību, nodrošina uztveres funkciju, garastāvokļa un emocionālā stāvokļa kontroli, kā arī ēšanas kontroli. Vientulības sajūta un nomāktība (līdz pat depresijai) iet roku rokā ar zemu serotonīna līmeni.
Nomāktā, ar visu neapmierinātā darbinieka organismā ir augsts kortizola un zems dopamīna un serotonīna līmenis. Komunicējot ar savu pozitīvo un kopumā optimistisko vadītāju, viņš netiešā veidā ierosina kortizola līmeņa paaugstināšanos vadītājam. Ar visām šī virsnieru hormona iedarbībai raksturīgajām izpausmēm. Ja pirms komunikācijas ar šo darbinieku vadītājs jutās ar dzīvi vairāk apmierināts nekā neapmierināts, tad pēc tās vadītāja labsajūta būs mazinājusies, pateicoties kortizola iedarbībai. Lai neitralizētu kortizola iedarbību, organismam jāizstrādā vairāk to bioķīmisko vielu, kas atbild par labsajūtu.
Ne vienmēr darba vidē iespējams nekavējoties nokompensēt nepatīkamu komunikāciju ar pozitīvu un iedvesmojošu sarunu. Un tā kā kortizola aktivitāte organismā tiek neitralizēta ilgākā laikā nekā, piemēram, dopamīna iedarbība, tad nepieciešams relatīvi daudz pozitīvu ziņu, lai neitralizētu vienas negatīvās iedarbību.
 

Precīzi izsakoties, proporcijai jābūt 3-6 : 1,

kur 3-6 ir pozitīvās attieksmes daudzums un 1 - negatīvā.

Ievērojot šādu pozitīvās un negatīvās atgriezeniskās saites proporciju, cilvēki darbā jūtas novērtēti un izjūt, ka pret viņiem izturas taisnīgi.
 
Atgriežoties pie situācijas ar mūždien neapmierināto darbinieku, kā jau sapratāt, pēc komunikācijas ar viņu vadītājs pats sāks justies nomākts. Bažīsies, ka nesasniegs izvirzītos mērķus, koncentrēsies vairāk uz iespējamo kļūdu un problēmu meklēšanu darba procesā, nevis uz pozitīvām lietām. Ilgākā laika periodā vadītājam var izveidoties nepatika pret konkrēto darbinieku. Un jau doma vien, ka vajadzēs ar šo kolēģi komunicēt, var radīt vadītājā stresu.
 
Secinājums no visa augstāk minētā. Ja darbinieks vēlas, lai vadītājs izturas pret viņu pozitīvi, pamana un atzinīgi novērtē viņa profesionālo sniegumu, pašam jārada priekšnoteikumi pozitīvai komunikācijai. Ar saviem rezultātiem un attieksmi pret darbu un kolēģiem.
 
Motivācijas tēma neirozinātnes kontekstā apgūstama kursā:
ar treneri Lailu Jembergu
5. un 12. aprīlī